Aktualitātes

Slavas galerijas atklāšana muzejā

Trešdien, š.g. 17. aprīlī, atceroties tuvojošos 33.gadskārtu kopš Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas sākuma, muzejā svinīgi atvērta apbalvotajiem avārijas seku likvidācijas dalībniekiem veltīta Slavas galerija. Atklājot galeriju klātesošos uzrunāja Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībnieks Ekselence Valdis Zatlers, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš, Latvijas Savienības “Černobiļa prezidents Arnolds Vērzemnieks un viceprezidents, Savienības augstākā apbalvojuma “Goda zīmes” Domes priekšsēdētājs Māris Šops. Tika pasniegti apbalvojumi amatpersonām un aktīvistiem par ieguldījumu avārijas seku likvidācijas dalībnieku sociālās nodrošināšanas, veselības aprūpes un citu ievērojamu atbalsta pasākumu realizēšanā. Klātesošos uzrunāja un sveica Līvānu un Aizkraukles pašvaldību vadītāji. Pasākuma dalībnieki atmiņai kopā fotografējās vēsturiskajā Ugunsdzēsēju laukumā Hanzas ielā 5 un tika atklāta Latvijas Savienības “Černobiļa” valdes locekļa Vladimira Cenkura personālā foto izstāde “Ceļojums no Latvijas pa Krievijas pilsētām”.        

Latvijas Savienības “Černobiļa” valdes locekļa Vladimira Cenkura fotoizstāde “Ceļojums no Latvijas pa Krievijas pilsētām”

11.04. − 18.05.2019. Šī gada 17. aprīlī, plkst.15:00, Latvijas Ugunsdzēsības muzejā tiks atklāta Černobiļas AES avārijas 33 gadskārtas atceres veltīta fotoizstāde “Ceļojums no Latvijas pa Krievijas pilsētām” . Fotogrāfiju autors Vladimirs Cenkurs pēdējo 15 gadu laikā veidojis četras fotoizstādes. Pilsonis un valsts patriots ar aktīvu un striktu dzīves pozīciju. Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībnieks, kopš 2010.gada Latvijas Savienības “Černobiļa” Valdes loceklis. Dzīvo Līvānos. Pensionārs. V.Cenkurs dzimis Igaunijā, absolvējis augstskolu Maskavā, strādājis vadošajos amatos dažādos PSRS celtniecības uzņēmumos. Ar fotogrāfiju nodarbojās no skolas gadiem un visaktīvāk pēc 1986. gada traģēdijas Černobiļas AES. Apbalvots ar Goda rakstu, piemiņas nozīmēm un medaļām. Izstādi veido autora fotouzņēmumi Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ekskursijas brauciena laikā no Rīgas uz Sanktpēterburgu, ietverot Pleskavu, Pečorus, Sanktpēterburgu, Puškinu, Pavlovsku, Pēterhofu un Gatčinu. Fotoizstādes galvenais mērķis ir iepazīstināt skatītājus ar kaimiņvalsts Krievijas seno pilsētu arhitektūru, kultūras un vēsturisko mantojumu, ievērojamām vietām, ikdienas pilsētas dzīvi, dabas skaistumu un svētku svinēšanas tradīcijām Latvijā. Latvijas fotogrāfijās – ainava, putni, Līvānu pilsētas svētki un Daugavpils baznīca.

Gruzijas kolēģu vizīte muzejā

Gruzijas Ārkārtējo situāciju dienesta delegācijas vizītes ietvaros š.g. 22. martā ar Latvijas Ugunsdzēsības muzeja ekspozīciju iepazinās Gruzijas Iekšlietu ministrijas Ārkārtējo situāciju dienesta Civilās drošības uzraudzības Departamenta priekšnieks pulkvedis Roins Varshanidze un Valsts rezervju un civilās aizsardzības dienesta aģentūras vadītājs Zaza Pantsulaia. Panākta vienošanās par kontaktu dibināšanu starp mūsu un Gruzijas Ugunsdzēsības muzeju un informācijas apmaiņu ugunsdzēsības vēstures pētniecības jomā.

Laikrādis atgūst sirdi

1979. gadā, neilgi pēc muzeja dibināšanas, Anna Zvilna nodeva muzeja krājumā tēvam 1925.gadā Rīgas Patrimoniālās ugunsdzēsēju biedrības (dibināta 1880.g.) dāvāto krāšņo sienas pulksteni. Laikrādim bija apstājusies sirds un vairāk, kā 40 gadus atribūts klusi papildināja muzeja pastāvīgās ekspozīcijas Brandmajora kabinetu. Pirms diviem mēnešiem muzeju un savus kolēģus apmeklēja radioinženieris, agrāk RRR “Radiotehnika” konstruktors, vēlāk- Ugunsdzēsības pārvaldes Centrālā ugunsdzēsības sakaru punkta Hanzas ielā 5 dežurējošais sakaru inženieris Anatolijs Skorobogatskis. Anatolija hobijs ir pulksteņu remonts un muzejs labprāt pieņēma piedāvājumu izārstēt laikrāža sirdi. Š.g. 21.martā pulksteņa mehānisms atgriezts korpusā, skaita stundas un apmeklētājiem ir iespēja klausīties kurantu melodisko, samtaino skaņu, ko baudījuši ugunsdzēsēji pirms 100 gadiem.

Annas Silabramas gleznu izstāde “Pavasara smarža”

Annas Silabramas gleznu izstāde “Pavasara smarža”

Latvijas Ugunsdzēsības muzejā, Rīgā, Hanzas ielā 5, no š.g. 8.marta būs apskatāma Annas Silabramas gleznu izstāde “Pavasara smarža”. Anna Silabrama dzimusi 1981. gada 13. oktobrīRīgā. Pēc mācībām Jāņa Rozentāla Mākslas koledžā studijas turpina Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, 2007. gadā ieguvusi maģistra grādu mākslā. Aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Izstādē „Pavasara smarža” piedāvā ziedu tēmai veltītaspēdējo gadu gleznas. Autore: '' Ziedu skaistums ir īpašs, varētu teikt – maģisks, nesot mums, vizuālo baudu, un arī, piepildot dvēseli ar lieliskām sajūtām. Katru reizi, kad es gleznoju ziedus, jūsmoju par to pilnību. Mans galvenais mērķis gleznojot, noteikti nav kopēt dabā ieraudzīto uz audekla, daudz svarīgāk ir parādīt noskaņojumu un auga izsmalcināto organizāciju. Katram ziedam piemīt savs raksturs, savdabīgums un skaistums, kas sniedz mums pozitīvas emocijas un dvēselisku baudu. Ziedi man ir bezgalīgs iedvesmas avots.” Šodien pasaulē ir vairāk nekā 270 000 ziedu veidu, katram ziedam piemīt unikāls aromāts, vienreizēja krāsa un forma. Nerunājot tikai par bioloģiskiem procesiem, ziedu nozīme cilvēku dzīvēun sabiedrībāir tikpat svarīga kā dabā,vai tā ir pļava, mājas vai izstāžu zāle − galvenā misija ir padarīt krāšņu pasauli mums apkārt. Latvijas Ugunsdzēsības muzejs novēl katram izstādes apmeklētājam gūt estētisku baudu un pozitīvu lādiņu ziemas tumšajos mēnešos sakrājušos problēmu un grūtību pienācīgai pārvarēšanai, pilnveidojot ikdienas drošību. Izstādes autori lai lutina turpmākie radošie panākumi mums visiem par prieku.   https://www.facebook.com/anna.silabrama/ Instagram: @annasilabrama

Svinīgs zvērests

Š.g. 5. martā Latvijas Ugunsdzēsības muzeja Slavas zālē svinīgo zvērestu kalpot tautas labā nodeva jaunās VUGD Zvanu centru dispečeres. Veiksmi un karjeras izaugsmi  jaunajām darbiniecēm dienesta vārdā novēlēja dienesta priekšnieka vietnieks ģenerālis Kristaps Eklons. Pēc svinīgās ceremonijas meitenes iepazinās ar muzeja jaunāko piedāvājumu.

Izstāde "Neblēņo ar uguntiņu!"

Latvijas Ugunsdzēsības muzejā, Rīgā, Hanzas ielā 5 atklāta mākslinieces Dainas Lapiņas guašas zīmējumu izstāde " Neblēņo ar uguntiņu!" Māksliniece dzimusi 1943.gadā Baldonē. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1976.gada. Galvenokārt ilustrējusi bērnu grāmatas, darinājusi mākslinieciskas atklātnes, strādājusi grafikās reklāmas jomā, piedalījusies animācijas filmu veidošanā. Viņas ilustrācijām raksturīgs spilgts dekoratīvs zīmējums, poētiska izsmalcinātība, dziļa psiholoģijas un humora izjūta. D.Lapiņa pievērsusies aktuālai tēmai- ugunij ir divas dabas-tā ir gan  laba, gan ļauna, jo jebkura neuzmanīga rīcība ar uguni var novest pie traģiskām sekām, un iepazinusies  ar ugunsgrēku cēloņiem un tā radītajām sekām, izvēlējās tēmu - bērnu rotaļas ar uguni un radīja zīmējumu ciklu Neblēņo ar uguntiņu . 1986.gadā izdevniecībā Liesma iznāca tāda paša nosaukuma grāmatiņa ar dzejnieka P.Jurciņa dzejas rindām. Lai gan zīmējumu sērija radīta vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem, tā savu aktualitāti nav zaudējusi arī šodien. Izstāde paredzēta pirmskolas un jaunāko skolas vecuma bērniem. Izstāde skatāma muzejā no š.g. 1.marta līdz 2021.gada 31.decembrim.

Dzejnieka KIKŌNES grāmatas atklāšana muzejā

18.02.2019

Izdevniecība Orbīta laidusi klajā dzejnieka Kikōnes dzejas grāmatu Jūs kavējaties, grāmatas atklāšana notiks pirmdien, 18.februārī plkst. 19.00 Latvijas Ugunsdzēsības muzejā Hanzas ielā 5, Rīgā. Talantīgais latviešu dzejnieks un dramaturgs Kikōne (arī kikōne jeb Edgars Mednis, 1984–2006) no dzīves aizgāja ļoti jauns – 22 gadu vecumā. Kikōnes rakstīšanas dotības novērtēja gan viņa paaudzes labākie literāti, gan vecākās paaudzes kolēģi. Viņa unikālā eksperimentālā dzeja īsā laikā paspēja atstāt paliekošu iespaidu uz Latvijas literatūru. Vēl dzīvs būdams, Kikōne paguva izveidot savu darbu izlasi, kas tā arī netika pubicēta. Kikōnes grāmatu viņa laikabiedri ir gaidījuši ilgi – kopš dzejnieka nāves pagājuši 13 gadi. Orbītas  sagatavotajā grāmatā ir iekļauti apmēram 150 dzejoļi: gan minētā izlase, gan citi, iepriekš nepublicēti darbi no dzejnieka privātā arhīva. Šajā krājumā iekļauti dzejoļi no gandrīz visiem Kikōnes radošajiem periodiem, sākot ar 2001. un beidzot ar 2006. gadu. Dzejnieks rakstīja ne vien latviešu valodā, bet arī latgaliski, krieviski un angliski – daļa no šiem tekstiem ietverta grāmatā. Krājumam ir vairākas daļas:  ielūgums uz revolūciju (kaut maziņu) , dzeja,  Dadaisma cikls ,  Mēs esam pārkliegti un noklusēti ,  [dzēšu remdi] x-rindes ,  Pielūgsme bez fetiša .  Pieminekļi ,  Dubultbulta ,  монологи сомнамбулы ,  10000 lietas, kū syrsynoj tāvzamis sīnōžy?latgaļīšu cykls  un  vēstule no reanimācijas . Grāmatas “Jūs kavējaties” sastādītāji un redaktori ir literāti Aleksandrs Zapoļs un Svens Kuzmins. Prozaiķis un Kikōnes draugs Svens Kuzmins grāmatas pēcvārdā raksta: “Kikōne, īstajā vārdā Edgars Mednis, piedzima Rīgā, 1984. gadā un nodzīvoja, kā mēdz teikt, ātru un spilgtu mūžu. Cilvēks, kuru pazīstam kā Edgaru Medni, uzauga latgaliešu ģimenē, mācījās Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, ar izcilību pabeidza Rīgas Pirmo ģimnāziju un pēc vidusskolas izvēlējās uzsākt jūrnieka karjeru. Cilvēks, kuru pazīstam kā Kikōni jeb Kikoniju, turpretī savos 22 dzīves gados iemantoja vietu latviešu literatūrā kā viens no spožākajiem un brīvdomīgākajiem mūsu (tolaik – jaunākās) paaudzes dzejniekiem un dramaturgiem.”

Georgija Jemeļjānova fotoizstāde “BRĪVĪBAS IELA ŠODIEN UN PIRMS 100 GADIEM”

01.02.-03.03.2019. Latvijas Ugunsdzēsības muzeja vecākā speciālista Georgija Jemeļjānova fotoizstāde “BRĪVĪBAS IELA ŠODIEN UN PIRMS 100 GADIEM” Brīvības bulvāra sākums ir 1859.gads - pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas. Napoleona uzbrukums Krievijai 1812.gadā skāra Rīgu ar tās priekšpilsētas nodedzināšanu.  Atjaunošana sākās 1813.gada aprīlī ar koku ēku kompleksa būvi topošajā Aleksandra ielas (šodien – Brīvības 35) pilsētas plānojumā. 1876.gadā šis lielais ielas posms (no pils. kanāla līdz Elizabetes ielai) nosaukts par Aleksandra bulvāri ("Александровский бульвар" - Krievijas imperatora Aleksandra II vārdā) un 1923.gadā pārdēvēts par Brīvības bulvāri. No 1942.gada 16.aprīļa - jau Adolf-Hitler Allee. Kopš 1950.gada - Ļeņina ielas daļa. Ar 1989.gada 27.oktobri atjaunots Brīvības bulvāris. Brīvības iela savā divu gadsimtu vēsturē mainīja nosaukumus, nomainīja ēkas, transportu, bet joprojām palikusi  Rīgas galvenā iela! Izstādes autors fotografē kopš 12 gadus vecuma. 1980.–1990. gados, kā VEF Tautas fotostudijas biedrs, piedalījies kluba kopējās izstādēs un fotoakcijās, vairākus gadus darbojies Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, veidojot materiālus  izstādēm un Latvijas Kinofotoaudio arhīvā, fiksējot pasākumus, reprezentācijas, notikumus, Latvijas pilsētu apbūvi un skatus. Veicis pamatdarbu foto materiāla sagādē grāmatām “Koka Rīga” (2001. gadā nominēta kā Gada grāmata), arhitekta Pētera Blūma aicināts, sadarbojies ar mākslas zinātniekiem veicot arhitektūras pētījumus un aprakstus. Ekspozīcija veidota Latvijas 100-gadei veltīto pasākumu ietvaros un tās mērķis ir dalīties ar savu, estētiskas baudas piesātinātu skatījumu, apbrīnas un lepnuma apziņu – “ tā ir mana Dzimtene ”!, kā arī  sniegt izzinošu informāciju par to, kas varētu būt pagājis garām neuzņemts, aizmirsies, vai no jauna atklājams…