Aktualitātes

Rīgas Stila un modes tehnikuma audzēkņu fotoizstāde “Portrets logā”

08.06. − 31.07.2020.   Jau 7 gadu praktisko darbu nodarbību ietvaros Rīgas Stila un modes tehnikuma  audzēkņi apmeklē Latvijas Ugunsdzēsības muzeju, iepazīstoties ar Latvijas ugunsdzēsības vēsturi, ugunsdrošības un civilās aizsardzības pamatiem, muzeja eksponātiem, veicinot skolēnu gandarījumu un atbildību par labi padarītu darbu un apziņu par radošās izpausmes nozīmi sabiedrībā. Izstādes, kā Rīgas Stila un modes tehnikuma un Latvijas Ugunsdzēsības muzeja savienības turpinājuma mērķis ir jaunatnes drošības kultūras, gaumes un skaistuma sajūtas attīstības veicināšana, mērķtiecīgi un lietderīgi organizējot brīvo laiku. RSMT foto praktisko darbu vadošā skolotāja Linda Ratuta atzīmē, ka: “Pēc muzeja apmeklējuma vienmēr pārrunājam redzēto. Šoreiz, iespaidojoties no pasaules fotogrāfu melnbaltajiem darbiem, radās ideja foto izstādes tēmai “Portrets logā”.  Logs ir kā drošs patvērums. Miers. Mājas. Siltums. Prieks. Cerība. Ilgas. Draudzība. Mīlestība. Radošs darbs skolas studijā ar vienu gaismu ir sirdsmiera un gaismas mijiedarbības kopums. Vēlos, lai jauniešu azarts un iedvesma strādājot ar melnbaltu radošo tēmu raisa arī jūs pārdomāt dzīves vērtīgākos brīžus, sajust drošo patvērumu, ko mums sniedz mājas (logs, veroties uz pasauli). Jau divus gadus skolā darbojas melnbaltā foto laboratorija, kur audzēkņi strādā ar melnbaltajiem negatīvajiem un pozitīvajiem materiāliem, bet izstādē eksponētie darbi ir tapuši digitālajā procesā. Praktisko mācību darbu stundās skolas audzēkņi apgūst foto tehniskās zināšanas un praktiskas iemaņas, attīsta harmonijas izjūtu un radošu garu”. Muzejs vēl izglītojamajiem radošu veiksmi un dienās kļūt par ievērojamiem fotomāksliniekiem ar  Vārdu, bagātinot sabiedrību arī ar drošības filozofiju atainojošu darbu tematiku!

Muzejs atdzīvojas…

Pēc ievērojama relatīva klusuma perioda ar dzīvu enerģiju un čalām piepildot telpas šodien, 4. jūnijā muzeju apmeklēja, organizētas 36 skolēnu grupas ar pedagogiem no vasaras nometnes “Vasara interešu sportā” Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā. Līdz šim brīdim lielākais apmeklētāju skaits bija individuāli, vai ģimenēs. Gandarījums par disciplīnas un drošības prasību izpratni un ievērošanu, ir pārliecība, ka arī skursteņslaucītāja Laimes poga palīdzēs uzvarēt vīrusu un atgriezties ierastajā aktīvajā, socializētajā ikdienā!

Gundara Foranda Jubilejā

Gundaris Forands ir Latvijas Ugunsdzēsības muzeja idejas autors un dibinātājs. Dzimis 1935.gada 31.maijā Rīgā, ģenerālmajors, Inženierzinātņu doktors. Pēc Rīgas Elektrotehniskā tehnikuma beigšanas 1957.g. strādājis Rīgas rajona ugunsdrošības uzraudzības inspektora amatā. 1960.g. beidzis Harkovas ugunsdzēsības tehnisko skolu, 1965.g. absolvējis Maskavas ugunsdzēsības inženiertehnisko augstskolu, kur uzsācis zinātniski-pētniecisko darbu, par diplomdarba izstrādi saņemot PSRS Augstākās un vidējās profesionālās izglītības ministrijas un Jaunatnes organizācijas diplomu, 1975.gadā par lielmolekulāro savienojumu ieviešanu ugunsgrēku dzēšanā apbalvots ar Vissavienības Tautsaimniecības sasniegumu izstādes sudraba medaļu un 1976.g.piešķirta Latvijas Valsts prēmija.  Strādājis Latvijas Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības pārvaldes Ugunsdzēsības tehniskajā stacijā, bijis Mācību centra un Ugunsdzēsības pārvaldes Dienesta un apmācību daļas priekšnieks, no 1970.g. Ugunsdzēsības pārvaldes priekšnieks, vēlāk Iekšlietu ministra vietnieks un Vissavienības Ugunsdzēsības zinātniski-pētnieciskā institūta Ļeņingradas filiāles priekšnieks,  pensionējies 1988.gadā. Regulāri papildina muzeja krājumu ar vērtīgiem priekšmetiem, dokumentiem, vēstures liecībām. Jubilāram vēlam daudz laimes, labu veselību, daudz raženus gadus!

No 15.maija muzejs atvērts!

Ar prieku paziņojam, ka no š.g. 15. maija (piektdiena) Latvijas Ugunsdzēsības muzejs vērs durvis apmeklētājiem. Saskaņā ar drošības prasībām muzejā vienlaicīgi varēs atrasties līdz 25 apmeklētājiem, ekskursijas grupās līdz 10 cilvēkiem, apmeklējuma laikā stingri ievērojot 2 metru distanci starp apmeklētājiem, nepieļaujot drūzmēšanos, izņemot gadījumus, ja personas dzīvo vienā mājsaimniecībā. Lūdzam neapmeklēt muzeju personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm (drudzis, klepus, elpas trūkums) un sazināties ar savu ģimenes ārstu. Ievērosim drošību ikdienā un organizēti uzvarēsim vīrusu! Esiet laipni gaidīts muzejā!

Svinīgs zvērests

Trešdien, 13.maijā muzeja Slavas zālē svinīgu zvērestu nodeva dienestu uzsākušās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zvanu centru dispečeres. No jauno amatpersonu komunikācijas spējām, psiholoģiskās noturības un  kompetences, lielā mērā, atkarīga struktūrvienību darba maksimāli iespējamā efektivitāte notikumu vietās. Lai jaunietēm veiksmīga un panākumiem bagāta dienesta biogrāfija!  

Muzeja jaunieguvumu izstāde

Latvijas Ugunsdzēsības muzeja krājums pēdējo gadu laikā papildināts ar vērtīgiem un retiem pagājušā gadsimta sākuma priekšmetiem, ko kādreiz lietoja konkrēti ugunsdzēsēji vai kāda ugunsdzēsēju biedrība. No Rīgas pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju veterāniem saņemtas vērtīgas fotogrāfijas ar aprakstiem, 1913.-1932.gg. datēti dokumenti, 20.gs.30.-to gadu brīvprātīgo ugunsdzēsēju rokas lentas, sadzīves priekšmeti un ugunsdzēsēju uzkabes priekšmeti, apbalvojumi. 1926.gada 11.-12.septembrī Rīgā notika Baltijas valstu ugunsdzēsēju Apvienības dibināšanas konference, tās dalībnieki 12.septembrī apmeklēja Nordeķu BUB telpas, atstājot savus parakstus biedrības viesu grāmatā.  Šī grāmata ar saturīgiem vēsturiskiem ierakstiem, Zaķusalas BUB karogs ar izšūtu zaķi, 20.gs.pirmās puses ugunsdzēsēju ķiveres, cirvīši un Cēsu BUB biedra A.Johansona apbalvojumiem, ir Nacionālā muzeju krājuma sastāvdaļa, kas glabājas muzeja krātuvē. Muzeja telpās iespējams eksponēt nelielu daļu no pēdējā laikā uzdāvinātiem unikāliem un skaistiem priekšmetiem. Pateicamiem visiem dāvinātājiem, īpaši brīvprātīgo ugunsdzēsēju veterāniem un Cēsu BUB biedra no 1902.gada līdz 1944.gadam Augusta Johansona mazmeitai Amandai Baltai, kura muzejam uzdāvināja vectēva apbalvojumus un dokumentus ar Latvijas Republikas Valsts Prezidentu  A.Kvieša un K.Ulmaņa parakstiem.  Paldies Cēsu daļas komandierim Kasparam Dravantam par operatīvo palīdzību dāvinājuma dokumentu noformēšanā.   Zaķusalas BUB (dib.1900.) karogs, 20.gs.sākums

Černobiļas AES avārijas 34.gadskārtu pieminot

1986.gada 26.aprīļa nakts ar Černobiļas atomelektrostacijas kodolreaktora sprādzienu radīja acij neredzamu šausmu ēnu pār Pasauli, reāli apdraudot civilizācijas pastāvēšanas perspektīvu. Avārijas seku ierobežošanai Padomju Savienība mobilizēja visus iespējamos resursus, t.sk. vairāk, nekā sešus tūkstošus Latvijas iedzīvotājus, kuriem esam lielu pateicību parādā par mūsu visu labā veikto varoņdarbu, ziedojot visdārgāko - veselību un arī dzīvības. Dziļā pateicībā noliecam galvas Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībnieku priekšā, vēlam katram labu veselību un lai Dievs Jūs sargā!        

Ekspozīcija “Ugunsdzēsēju glābēju aizbildņi”

Tāpat, kā daudzām, arī ugunsdzēsēja glābēja profesijai tradicionāli ir savi aizbildņi (sargeņģeļi), pasargājot šīs, vienas no Pasaulē bīstamākajām profesijām, darbiniekus un arī līdzcilvēkus no ugunsgrēku un citu ekstremālu situāciju bīstamo faktoru iedarbības, kas bieži notiek neizskaidrojami brīnumainos apstākļos. Ugunsdzēsēju patroniem kristīgajās konfesijās piešķirts svēto statuss, šo simbolu nozīmi apliecina fakts, ka daudzu valstu ugunsdzēsēju lietojamajā heraldikā ir ietverti ar aizbildņiem saistīti grafiski elementi, tiek veidotas skulptūras, faleristika, suvenīri. Š.g. februārī atklātā ekspozīcijas sadaļa ļauj ielūkoties ikdienā nesaskatāmajā.