Aktualitātes

Dzejnieka KIKŌNES grāmatas atklāšana muzejā

18.02.2019

Izdevniecība Orbīta laidusi klajā dzejnieka Kikōnes dzejas grāmatu Jūs kavējaties, grāmatas atklāšana notiks pirmdien, 18.februārī plkst. 19.00 Latvijas Ugunsdzēsības muzejā Hanzas ielā 5, Rīgā. Talantīgais latviešu dzejnieks un dramaturgs Kikōne (arī kikōne jeb Edgars Mednis, 1984–2006) no dzīves aizgāja ļoti jauns – 22 gadu vecumā. Kikōnes rakstīšanas dotības novērtēja gan viņa paaudzes labākie literāti, gan vecākās paaudzes kolēģi. Viņa unikālā eksperimentālā dzeja īsā laikā paspēja atstāt paliekošu iespaidu uz Latvijas literatūru. Vēl dzīvs būdams, Kikōne paguva izveidot savu darbu izlasi, kas tā arī netika pubicēta. Kikōnes grāmatu viņa laikabiedri ir gaidījuši ilgi – kopš dzejnieka nāves pagājuši 13 gadi. Orbītas  sagatavotajā grāmatā ir iekļauti apmēram 150 dzejoļi: gan minētā izlase, gan citi, iepriekš nepublicēti darbi no dzejnieka privātā arhīva. Šajā krājumā iekļauti dzejoļi no gandrīz visiem Kikōnes radošajiem periodiem, sākot ar 2001. un beidzot ar 2006. gadu. Dzejnieks rakstīja ne vien latviešu valodā, bet arī latgaliski, krieviski un angliski – daļa no šiem tekstiem ietverta grāmatā. Krājumam ir vairākas daļas:  ielūgums uz revolūciju (kaut maziņu) , dzeja,  Dadaisma cikls ,  Mēs esam pārkliegti un noklusēti ,  [dzēšu remdi] x-rindes ,  Pielūgsme bez fetiša .  Pieminekļi ,  Dubultbulta ,  монологи сомнамбулы ,  10000 lietas, kū syrsynoj tāvzamis sīnōžy?latgaļīšu cykls  un  vēstule no reanimācijas . Grāmatas “Jūs kavējaties” sastādītāji un redaktori ir literāti Aleksandrs Zapoļs un Svens Kuzmins. Prozaiķis un Kikōnes draugs Svens Kuzmins grāmatas pēcvārdā raksta: “Kikōne, īstajā vārdā Edgars Mednis, piedzima Rīgā, 1984. gadā un nodzīvoja, kā mēdz teikt, ātru un spilgtu mūžu. Cilvēks, kuru pazīstam kā Edgaru Medni, uzauga latgaliešu ģimenē, mācījās Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, ar izcilību pabeidza Rīgas Pirmo ģimnāziju un pēc vidusskolas izvēlējās uzsākt jūrnieka karjeru. Cilvēks, kuru pazīstam kā Kikōni jeb Kikoniju, turpretī savos 22 dzīves gados iemantoja vietu latviešu literatūrā kā viens no spožākajiem un brīvdomīgākajiem mūsu (tolaik – jaunākās) paaudzes dzejniekiem un dramaturgiem.”

Georgija Jemeļjānova fotoizstāde “BRĪVĪBAS IELA ŠODIEN UN PIRMS 100 GADIEM”

01.02.-03.03.2019. Latvijas Ugunsdzēsības muzeja vecākā speciālista Georgija Jemeļjānova fotoizstāde “BRĪVĪBAS IELA ŠODIEN UN PIRMS 100 GADIEM” Brīvības bulvāra sākums ir 1859.gads - pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas. Napoleona uzbrukums Krievijai 1812.gadā skāra Rīgu ar tās priekšpilsētas nodedzināšanu.  Atjaunošana sākās 1813.gada aprīlī ar koku ēku kompleksa būvi topošajā Aleksandra ielas (šodien – Brīvības 35) pilsētas plānojumā. 1876.gadā šis lielais ielas posms (no pils. kanāla līdz Elizabetes ielai) nosaukts par Aleksandra bulvāri ("Александровский бульвар" - Krievijas imperatora Aleksandra II vārdā) un 1923.gadā pārdēvēts par Brīvības bulvāri. No 1942.gada 16.aprīļa - jau Adolf-Hitler Allee. Kopš 1950.gada - Ļeņina ielas daļa. Ar 1989.gada 27.oktobri atjaunots Brīvības bulvāris. Brīvības iela savā divu gadsimtu vēsturē mainīja nosaukumus, nomainīja ēkas, transportu, bet joprojām palikusi  Rīgas galvenā iela! Izstādes autors fotografē kopš 12 gadus vecuma. 1980.–1990. gados, kā VEF Tautas fotostudijas biedrs, piedalījies kluba kopējās izstādēs un fotoakcijās, vairākus gadus darbojies Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, veidojot materiālus  izstādēm un Latvijas Kinofotoaudio arhīvā, fiksējot pasākumus, reprezentācijas, notikumus, Latvijas pilsētu apbūvi un skatus. Veicis pamatdarbu foto materiāla sagādē grāmatām “Koka Rīga” (2001. gadā nominēta kā Gada grāmata), arhitekta Pētera Blūma aicināts, sadarbojies ar mākslas zinātniekiem veicot arhitektūras pētījumus un aprakstus. Ekspozīcija veidota Latvijas 100-gadei veltīto pasākumu ietvaros un tās mērķis ir dalīties ar savu, estētiskas baudas piesātinātu skatījumu, apbrīnas un lepnuma apziņu – “ tā ir mana Dzimtene ”!, kā arī  sniegt izzinošu informāciju par to, kas varētu būt pagājis garām neuzņemts, aizmirsies, vai no jauna atklājams…

Muzeju apciemo

Š.g. 21.decembrī muzeju apciemoja un ar ekspozīciju iepazinās Rīgas pilsētas Ugunsdzēsības nodaļas priekšnieka no 1937. līdz 1940.gadam, arhitekta  Jāņa Vilhelma Orleāna (1891-1986) dzimtas pārstāves un pateicās muzejam par J.Orleāna piemiņas pienācīgu iemūžināšanu muzeja 40.gadskārtai veltītajā tematiskajā izstādē.

Izglītojamo konkurss drošības pamatu zinībās

Š.g. 27. un 29. novembrī muzejā norisinās tradicionālais Rīgas 4. klašu skolēnu konkurss “Pieskati uguni”, kur izglītojamie sacenšas zināšanās ikdienas drošības pamatos un demonstrē iemaņas praktiskai rīcībai ekstremālās situācijās. Pirmajā konkursa dienā šķēpus krustoja deviņu Rīgas skolu komandas, kur 1. vietu izcīnīja Rīgas 88.vidusskola, otrie zinošākie un veiklākie bija Rīgas 34.vidusskola un bronzu gadam nopelnīja Rīgas 86.vidusskolas komanda. 29. novembrī uzvarēja Rīgas 93. vidusskolas komanda, otrie bija Rīgas Jāņa Poruka vidusskola un trešo vietu nopelnīja Rīgas Imantas vidusskola. 5.decembrī pusfinālā uzvarējušās komandas Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā Ķengaraga ielā 3, Rīgā startēs finālā, lai izšķirtu  spēcīgāko trijnieku galvaspilsētā.   Konkursā iegūtais izglītojamajiem dzīvē palīdzēs saglabāt augstu drošības kultūru, uzvarētāji ir visi un ikviens dalībnieks. Vēlam veiksmi turpmāk!  

ZAUDĒTS VISDĀRGĀKAIS

Muzeja ekspozīcijas sadaļa atgādina, ka 2013.gada 21.novembrī Priedaines ielā 20, Rīgā notika lielākā traģēdija Latvijā kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas un viena no lielākajām pēc upuru skaita būvnozarē Eiropā pēdējo vairāk, kā  20 gadu laikā, kad iegruva lielveikala „Maxima” jumts 1500 m² platībā, izdzēsa 54 cilvēku, no tiem trīs ugunsdzēsēju glābēju dzīvības, ievainoja vairākus desmitus cilvēku, tai skaitā 12 glābējus. Četras diennaktis glābšanas darbus veica 493 ugunsdzēsēji glābēji, neatliekamo palīdzību cietušajiem sniedza 25 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes, ar cietušajiem un bojā gājušajiem strādāja 27 valsts policijas amatpersonas, sabiedrisko kārtību nodrošināja 309 Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki ar 60 spec. transportlīdzekļiem, glābšanas darbu atbalsta pasākumus veica desmitiem Nacionālo Bruņoto spēku militārpersonas. Neaizmirsīsim zaudētos, dzīvosim un strādāsim atbilstoši sirdsbalsij, lai uzvar veselais saprāts un šāda nelaime mūs nekad nepiemeklē!

Latvijas valsts aizsardzības fonda “LĀČPLĒSIS” apbalvojums

Šodien, 8. novembrī muzejā Latvijas valsts aizsardzības fonda (LVAF) “LĀČPLĒSIS” prezidents Jānis Ivars Kasparsons  kopā ar Latvijas Ugunsdzēsības sporta federācijas viceprezidentu Arti Kronbergu par neatlaidīgu ieguldījumu Latvijas jaunatnes sporta attīstībā, ķīmiskās avārijas seku likvidāciju Daugavas baseinā un sveicot 50.dzimšanas dienā pasniedza fonda Goda zīmi bronzā Baltkrievijas Republikas Ārkārtējo situāciju ministra vietniekam ģenerālmajoram Aleksandram Šamko.

Helēnas Tihomirovas fotoizstāde “Ne vien putniem lemts lidot"

12.10.2018.-12.12.2018. Latvijas Ugunsdzēsības muzejā no 12.oktobra skatāma Helēnas Tihomirovas fotoizstāde “Ne vien putniem lemts lidot” , kura veltīta Rīgas civilās aviācijas institūta (dib. 1919.) simtgadei. Izstāde kļūs par vienu no pirmajiem pasākumiem, veltītiem leģendārai augstskolai. Tēma aktuāla, XXI gadsimtā − aviāciju arvien plašāk pielieto arvien plašāk dažādos glābšanas darbos, dzēšot mežu ugunsgrēkus, glābjot cilvēku dzīvības ekstremālos apstākļos, veicot katastrofu bīstamo faktoru izplatīšanās izlūkošanu un tml., arī šeit pielietojamo lidaparātu veidu diapazons ir visai plašs, sākot ar bezpilota lidaparātiem (droni), helikopteriem, vieglajiem gaisa kuģiem, gaisa skrūves dzinēju grupas lidaparātiem. Helēna Tihomirova  ar foto mākslu nodarbojas jau astoņpadsmit gadus. No 1997.gada ir Latvijas Baltkrievu kultūras savienības, Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā un no 2004. gada – Baltijas baltkrievu apvienībā “Маю гонар” (Mans gods). Foto mākslu apguvusi pie foto meistariem Nikolaja Šelušenkova, Valērija Miņkova, Anatolija Karkocka, Olgas Jaunzemes un Arkādija Iļuščenko. Izstādes autore: “Ceru, ka mani izstādes darbi, neskatoties uz interesi pret romantisko profesiju, dos kādam jaunietim iespēju iejusties pilota, stjuarta vai gaisa satiksmes dispečera lomā, un turpmāk varbūt īstenot dzīvē kādu izlolotu sapni… Debesis ir kā jūra un bezdibenis, pietiek tikai reizi iegremdēties un vairs nespēj bez tā dzīvot.”

Papildināts muzeja krājums

Š.g. 19.septembrī muzeja krājums papildināts ar Rīgas pilsētas Ugunsdzēsības nodaļas priekšnieka no 1937. līdz 1940.gadam, arhitekta  Jāņa Vilhelma Orleāna (1891-1986)  Latvijas valsts apbalvojumiem, ordeņu lentēm, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Francijas ugunsdzēsēju Savienību, Baltijas valstu Ugunsdzēsēju   biedrību un organizāciju apvienības, Starptautiskās Ugunsdzēsēju asociācijas (CTIF) krūšu nozīmēm, unikālām Latvijas Ugunsdzēsēju biedrību un organizāciju Savienības (LUS) rokas lentēm. Jānis V.Orleāns pildot Rīgas pilsētas nodaļas priekšnieka amata pienākumus vienlaicīgi bija LUS  valdes un padomes loceklis, Iekšlietu ministrijas Būvniecības departamenta Tehniskās padomes loceklis, Celtniecības padomes sekretārs, Arhitektu biedrības pārstāvis pie Mākslas un Amatniecības kamerām, Rīgas Būvju valdes ugunsdzēsības, pasīvās gaisa aizsardzības un būvju uzraudzības Nodaļas priekšnieks, izstrādājis ugunsdzēsēju uniformu metus, piedalījies Francijas Nacionālās ugunsdzēsēju Federācijas 52.kongresā un daudzos svarīgos starptautiskos pasākumos. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1946. gadā nodibinājis arhitektu biroju Vācijā, 1958.g. ieceļojis ASV, līdz 1967.g. strādājis par Dienviddakotas (ASV) pavalsts būvinspektoru un pensionējies. Dzimtas relikvijas no Mičiganas (ASV) atveda un muzeja krājumā nodeva J.V.Orleāna dēls Oļģerts Orleāns ar ģimeni. Esam gandarīti un pateicīgi J.V.Orleāna tuviniekiem par unikālu ģimenes relikviju saglabāšanu un dāvinājumu Latvijas Nacionālajam muzeju krājumam, lai saglabātu nākošajām paaudzēm.

Svinīgs zvērests

  12.septembrī muzeja Slavas zālē svinīgos apstākļos pirmo zvērestu apzinīgi kalpot sabiedrības interesēm nodeva jaunās amatpersonas - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zvanu centru dispečeres. Vēlam veiksmi, panākumus, karjeras izaugsmi!