Georgija Jemeļjānova fotoizstāde “BRĪVĪBAS IELA ŠODIEN UN PIRMS 100 GADIEM”Print

01.02.-03.03.2019.

Latvijas Ugunsdzēsības muzeja vecākā speciālista

Georgija Jemeļjānova

fotoizstāde

“BRĪVĪBAS IELA ŠODIEN UN PIRMS 100 GADIEM”

Brīvības bulvāra sākums ir 1859.gads - pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas.

Napoleona uzbrukums Krievijai 1812.gadā skāra Rīgu ar tās priekšpilsētas nodedzināšanu.  Atjaunošana sākās 1813.gada aprīlī ar koku ēku kompleksa būvi topošajā Aleksandra ielas (šodien – Brīvības 35) pilsētas plānojumā. 1876.gadā šis lielais ielas posms (no pils. kanāla līdz Elizabetes ielai) nosaukts par Aleksandra bulvāri ("Александровский бульвар" - Krievijas imperatora Aleksandra II vārdā) un 1923.gadā pārdēvēts par Brīvības bulvāri. No 1942.gada 16.aprīļa - jau Adolf-Hitler Allee. Kopš 1950.gada - Ļeņina ielas daļa. Ar 1989.gada 27.oktobri atjaunots Brīvības bulvāris.

Brīvības iela savā divu gadsimtu vēsturē mainīja nosaukumus, nomainīja ēkas, transportu, bet joprojām palikusi  Rīgas galvenā iela!

Izstādes autors fotografē kopš 12 gadus vecuma. 1980.–1990. gados, kā VEF Tautas fotostudijas biedrs, piedalījies kluba kopējās izstādēs un fotoakcijās, vairākus gadus darbojies Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, veidojot materiālus  izstādēm un Latvijas Kinofotoaudio arhīvā, fiksējot pasākumus, reprezentācijas, notikumus, Latvijas pilsētu apbūvi un skatus.

Veicis pamatdarbu foto materiāla sagādē grāmatām “Koka Rīga” (2001. gadā nominēta kā Gada grāmata), arhitekta Pētera Blūma aicināts, sadarbojies ar mākslas zinātniekiem veicot arhitektūras pētījumus un aprakstus.

Ekspozīcija veidota Latvijas 100-gadei veltīto pasākumu ietvaros un tās mērķis ir dalīties ar savu, estētiskas baudas piesātinātu skatījumu, apbrīnas un lepnuma apziņu – “tā ir mana Dzimtene”!, kā arī  sniegt izzinošu informāciju par to, kas varētu būt pagājis garām neuzņemts, aizmirsies, vai no jauna atklājams…