Izstādes

Vladimira Timofejeva radošo darbu izstāde “Koka harmonija”

Vladimira Timofejeva radošo darbu izstāde “Koka harmonija”

Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem veltīta tematiskā izstāde “Jūs neaizmirsīsim!“

2016.g. 22.aprīlis -  2018.g. 17.maijs No š.g. 22.aprīļa Latvijas Ugunsdzēsības muzejā Hanzas ielā 5, Rīgā atvērta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijas sākuma 30 gadu atcerei un cilvēku varoņdarbam veltīta tematiskā izstāde “Jūs neaizmirsīsim!“ 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas AES avārija pārsteidza Padomju Savienības vadību nesagatavotu. Sākotnēji ziņas par avāriju slēpa. Pirmo oficiālo paziņojumu televīzijā pasniedza kā nenozīmīgu notikumu 27.aprīlī un tikai ārvalstu spiediena ietekmē vēlāk iedzīvotājus informēja par milzīgo avāriju. Jau 27.aprīlī notikuma vietā strādāja ap 2,9 tūkst. cilvēku. Sākumā Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbos iesaistīja AES ugunsdzēsības struktūrvienības, PSRS Iekšlietu ministrijas sistēmas un valsts drošības iestāžu  personālsastāvu,  PSRS Aizsardzības ministrijas (Kijevas, Karpatu, Baltkrievijas kara apgabali) karaspēka daļas. Vēlāk pievienojās Baltijas kara apgabala civilās aizsardzības karaspēka daļas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī dažādi resori.  Līdz 22. maijam no piesārņotajām teritorijām evakuēja 89,4 tūkstošus cilvēku, dzīves vietu bija spiesti mainīt līdz 135 tūkstošiem cilvēku. Pēc Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm katastrofas izraisīto seku rezultātā priekšlaicīgi miruši 170 000 cilvēku.  Avārijas seku likvidācijā pavisam piedalījās vairāk, nekā 800 000 cilvēku, 6000 arī no Latvijas, no kuriem vairāk, kā trīs tūkstoši cilvēku ieguvuši invaliditāti, pārējie dažādā pakāpē zaudējuši darba spējas. Daudziem avārijas seku likvidatoriem pēc 1986.gada dzimušie bērni cieš no dažādām iedzimtām kaitēm. Ap 1 500 avārijas seku likvidācijas dalībnieki miruši. Karaklausībai padotie, kurus neiesauca dienestā  un nenosūtīja uz avārijas zonu un mēs visi esam mūžīgu pateicību parādā tiem, vairāk, nekā 6 000 Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem no Latvijas, kuri veica nemirstīgu varoņdarbu mūsu planētas nākošo paaudžu labā. Aivars Mednis, Latvijas Ugunsdzēsības muzeja direktors Interesentiem  

Tematiskā izstāde “Rīgas profesionālajai ugunsdzēsēju komandai ‒ 110”

Latvijas Ugunsdzēsības muzejā no 2017.gada 14.februāra līdz 2018.gada 17.maijam būs apskatāma izstāde “Rīgas profesionālajai ugunsdzēsēju komandai ‒ 110”. Pirms 110 gadiem 1907.gada 1. janvārī Rīgas Dome, apvienojot Rīgas policijas ugunsdzēsēju komandas un “skrejošo kolonnu”, pabeidza ugunsdzēsības nozares reorganizāciju, izveidojot profesionālu (algotu) Rīgas pilsētas ugunsdzēsēju komandu. Atzīmējot minēto notikumu, muzejā izveidota tematiskā izstāde par Rīgas profesionālās ugunsdzēsības attīstības vēsturi, kas noslēdzas ar mūsdienu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes darbu atainojošu foto galeriju. 19.gs. pirmajā pusē sāka darboties pilsētas policijas iecirkņu ugunsdzēsēju komandas. Lai uzlabotu ugunsdrošību 1882.gada novembrī pilsētas pašvaldība izveidoja t.s. “Skrejošo kolonnu” ar 16 apmācītiem algotiem ugunsdzēsējiem. 19.gs. otrajā pusē Rīga piedzīvoja strauju ekonomisko uzplaukumu, kļūstot par Baltijas rūpniecības un kultūras centru, bija nepieciešams uzlabot ugunsdrošības stāvokli pilsētā, organizējot disciplinētas un labi apmācītas profesionālas ugunsdzēsēju komandas. 1882.gadā Rīga pieņēma Sabiedrisko ugunsdrošības programmu, paredzot būtisku ugunsdzēsības attīstību, t.sk. 1886.gada līdz 1902.gadam četru ugunsdzēsēju depo celtniecību un profesionālas pilsētas ugunsdzēsēju komandas izveidošanu. Depo projektu autors ir tā laika Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Depo izbūvēja Maskavas ielā 1b, Jaroslavas (tagad Ludzas) ielā 24, Matīsa ielā 9, Akmeņu ielā 17., kur, izņemot Ludzas ielā 24, arī šobrīd ir ugunsdzēsības daļas. Vēlāk, 1910. gadā uzbūvēja depo Hanzas ielā 5.

Sergeja Sugakova šķiltaviņu kolekcijas izstāde

Sergeja Sugakova šķiltaviņu kolekcijas izstāde