VALSTS UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTS
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ētikas kodekss
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktu
I Vispārīgie jautājumi
- Iekšējie noteikumi nosaka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – iestāde) amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts civildienesta ierēdņa un darbinieka, ar kuru noslēgts darba līgums (turpmāk – nodarbinātais), uzvedības un ētikas pamatprincipus, kurus iestādes nodarbinātajam jāievēro, pildot dienesta (darba) pienākumus, kā arī ārpus dienesta (darba) pienākumu izpildes laika.
- Iestādes ētikas kodeksa (turpmāk – Ētikas kodekss) mērķis ir veicināt nodarbināto godprātīgu dienesta (darba) pienākumu izpildi sabiedrības un valsts interesēs saskaņā ar tiesību normām, dot saistošas uzvedības rekomendācijas, sekmēt nodarbināto ētisku uzvedību, mazināt interešu konflikta iespēju, kā arī vairot sabiedrības uzticību iestādei.
- Ētikas kodekss ir iestādes vērtību, ētikas pamatprincipu un vispārējās uzvedības noteikumu apraksts. Situācijās, kas nav regulētas Ētikas kodeksā, nodarbinātais rīkojas saskaņā ar vispārējiem ētikas principiem un uzvedības normām, ko noteic Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pants un Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra ieteikumi Nr.1 “Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi”. Nodarbinātais, ievērojot Ētikas kodeksā noteikto, vairo sabiedrības uzticību iestādei, apzinoties, ka iestādes kopējo tēlu sabiedrībā veido katra atsevišķa nodarbinātā uzvedība un rīcība.
- Ar Ētikas kodeksu iepazīstina:
4.1. iestādes vadību un iestādes priekšnieka palīgu – iestādes Personāla pārvaldes nodarbinātais;
4.2. iestādes centrālā aparāta struktūrvienības nodarbināto un iestādes patstāvīgās struktūrvienības nodarbināto – attiecīgi struktūrvienības vadītāja norīkots nodarbinātais;
4.3. Latvijas Ugunsdzēsības muzeja nodarbināto – Latvijas Ugunsdzēsības muzeja direktora norīkots nodarbinātais;
4.4. iestādes teritoriālās struktūrvienības, iestādes teritoriālās struktūrvienības daļas un posteņa nodarbināto – attiecīgi iestādes teritoriālajā struktūrvienībā par lietvedību atbildīgais nodarbinātais, iestādes teritoriālās struktūrvienības daļas vai posteņa komandieris.
II Vērtības un profesionālās ētikas pamatprincipi
5. Nodarbinātais ievēro šādas vērtības un tajās balstītus profesionālās ētikas pamatprincipus:
5.1. profesionalitāte un efektivitāte:
5.1.1. nodarbinātais, veicot savus dienesta (darba) pienākumus, rūpējas par iedzīvotāju drošību un drošības līmeņa nepārtrauktu paaugstināšanu;
5.1.2. nodarbinātais tiecas uz klientu izcilu apkalpošanu, lai ikviens saskarsmē ar iestādes nodarbināto būtu apmierināts ar saņemto pakalpojumu;
5.1.3. nodarbinātais tiecas mazināt administratīvo slogu un ievērot principu “konsultē vispirms”;
5.1.4. nodarbinātais izmanto un attīsta valsts darbā nepieciešamās kompetences, prasmes un zināšanas, pārņem nozares labo praksi un starptautisko pieredzi;
5.1.5. nodarbinātais ir mērķtiecīgs un orientēts uz rezultātu;
5.1.6. nodarbinātais strādā efektīvi, izvirzīto mērķi un kvalitatīvu rezultātu sasniedzot ar iespējami maziem resursiem;
5.1.7. nodarbinātā rīcība, lēmumi un viedokļi ir pamatoti un izsvērti, balstīti situācijas analīzē, objektīvos faktos un datos;
5.1.8. nodarbinātais ir atvērts pārmaiņām un iesaistās jaunu pieeju un inovāciju izmantošanā;
5.2. godprātība:
5.2.1. nodarbinātais dienesta (darba) pienākumus pilda godīgi, atklāti un patstāvīgi, ievērojot normatīvos aktus, ētikas normas un citas saistošas prasības;
5.2.2. nodarbinātais nepieļauj nonākšanu interešu konflikta situācijā un laikus informē par personiskām interesēm vai citiem apstākļiem, kas var radīt personīgu ieinteresētību un traucēt godprātīgai pienākumu veikšanai;
5.2.3. nodarbinātais, ja tā rīcībā ir fakti, saskaņā ar noteikto kārtību informē (ceļ trauksmi) par iespējamiem pārkāpumiem, kurus novēro, pildot dienesta (darba) pienākumus, kā arī cieņpilni izturas pret nodarbinātajiem, kas ceļ trauksmi;
5.3. atbildība:
5.3.1. nodarbinātais dienesta (darba) pienākumus pilda atbildīgi un rūpīgi, apzinoties, ka ar savu darbību ietekmē kopīgo iestādes darba rezultātu;
5.3.2. nodarbinātais spēj pieņemt skaidrus un pamatotus lēmumus un uzņemties atbildību par tiem;
5.3.3. nodarbinātais ar iestādes īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošu mantu un citiem resursiem rīkojas saudzīgi, ekonomiski un racionāli, nepieļaujot tās nozaudēšanu, bojāšanu vai izmantošanu savām vai citu personu privātām vajadzībām;
5.3.4. nodarbinātais spēj atzīt savas kļūdas un uzņemties atbildību par tām;
5.4. darbs sabiedrības labā:
5.4.1. nodarbinātais rīkojas sabiedrības interesēs, panākot iespējami lielu labumu valstij un sabiedrībai;
5.4.2. nodarbinātais ievēro visu sabiedrības locekļu līdztiesīgumu, kā arī taisnīguma principu, rodot taisnīgus un samērīgus risinājumus;
5.4.3. nodarbinātais, pildot dienesta (darba) pienākumus, ievēro tiesiskuma un politiskās neitralitātes principu, kā arī pamatojas uz profesionāliem kritērijiem neatkarīgi no savas politiskās pārliecības;
5.5. valsts ilgtspēja un sabiedrības labklājība:
5.5.1. nodarbinātais ņem vērā un prasmīgi līdzsvaro dažādu iesaistīto pušu, nozares un valsts kopējās intereses;
5.5.2. nodarbinātais, pildot dienesta (darba) pienākumus, ievēro atbildīga patēriņa pamatprincipus;
5.5.3. nodarbinātais, pildot dienesta (darba) pienākumus, sekmē valsts ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības labklājību, nodrošinot labu mantojumu nākamajām paaudzēm;
5.5.4. nodarbinātais domā stratēģiski un elastīgi, spēj pielāgoties pārmaiņām sabiedrībā un globālajiem procesiem;
5.5.5. nodarbinātais sekmē Latvijas vērtību un nozares vēsturisko tradīciju ievērošanu un saglabāšanu;
5.5.6. nodarbinātais mērķtiecīgi popularizē iestādē iegūtās zināšanas par drošības jautājumiem, īpaši to personu vidū, kurām tās visvairāk nepieciešamas;
5.6. sadarbība:
5.6.1. nodarbinātais dienesta (darba) pienākumus veic, kā kopīgos mērķos balstītu komandas darbu, kas ietver saliedētību un saskaņotu rīcību;
5.6.2. nodarbinātais veido cieņā un koleģialitātē balstītas attiecības ar citiem nodarbinātajiem un iestādēm, izrāda iniciatīvu un elastību;
5.6.3. nodarbinātais sadarbojas, ir atklāts pret citiem nodarbinātajiem un citām iestādēm, veicina savstarpēju komunikāciju un informācijas apmaiņu, sniedz vai saņem nepieciešamo palīdzību uzticēto dienesta (darba) pienākumu īstenošanai;
5.6.4. nodarbinātais iesaistoties jautājumu risināšanā, kas skar vairākas struktūrvienības, iestādes vai nozares, ir atvērts sadarbības iniciatīvām ar citu jomu speciālistiem;
5.7. objektivitāte:
5.7.1. nodarbinātais dienesta (darba) pienākumus pilda objektīvi un taisnīgi, ar augstu tiesisko apziņu, ievērojot personu vienlīdzību un neizrādot īpašu labvēlību vai neradot nepamatotas privilēģijas kādai personai;
5.7.2. nodarbinātais, sagatavojot vai pieņemot lēmumu, ņem vērā tikai pārbaudītu un objektīvu informāciju, pamatojoties uz dokumentiem un iegūtajiem pierādījumiem, un rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem;
5.8. konfidencialitāte:
5.8.1. nodarbinātais savā profesionālajā darbībā ir atklāts pret sabiedrību, vienlaikus ievērojot nosacījumus ierobežotas informācijas apritē;
5.8.2. nodarbinātais informāciju, kas kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, izmanto, apstrādā un glabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem un noteiktās informācijas veida lietošanas noteikumiem, kā arī neatklāj to citiem, tai skaitā, arī citiem nodarbinātajiem, kuriem šī informācija nav nepieciešama dienesta (darba) pienākumu pildīšanai, un neizmanto personiskās interesēs;
5.9. lojalitāte:
5.9.1. nodarbinātais publiskos izteikumos ir lojāls pret valsti un iestādi un ievēro iestādes darbības mērķus un pamatvērtības;
5.9.2. nodarbinātais, pildot dienesta (darba) pienākumus, valsts intereses vienmēr uzskata par primārām attiecībā pret personiskām interesēm;
5.9.3. nodarbinātais ar profesionālo darbību saistītos publiskos izteikumos paskaidro vai pauž iestādes viedokli, apzinoties, ka veido sabiedrības viedokli par iestādes tēlu;
5.9.4. nodarbinātais nepiedalās aktivitātēs un pasākumos, kas objektīvi varētu radīt šaubas par rīcību valsts vai sabiedrības interesēs, traucēt profesionāli pildīt dienesta (darba) pienākumus, kompromitēt vai apkaunot iestādi. Iestāde respektē nodarbināto privātumu un neierobežo to privātās aktivitātes ārpus dienesta (darba) pienākumu izpildes laika, ciktāl tās nerada kaitējumu iestādes tēlam.
III Vispārējās uzvedības noteikumi
6. Nodarbinātais, komunicējot ar citiem nodarbinātajiem, kritiku un ieteikumus izsaka tieši, bez trešo personu starpniecības, norādot uz kļūdām, bez personīgiem aizskārumiem, vienlaikus motivējot nodarbināto uzlabot situāciju un norādot, kā labot kļūdas.
7. Nodarbinātais rūpīgi pārdomā savus izteikumus, nelieto vārdus, žestus un mājienus, kas var būt aizskaroši citu personu pašcieņai. Neaizskar personas godu un cieņu. Nav augstprātīgs un autoritārs, bet ir iecietīgs pret citu personu uzskatiem un pārliecību neatkarīgi no cilvēka rases, tautības, dzimuma, izglītības, dienesta (darba), vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.
8. Nodarbinātais cenšas novērst prettiesisku vai neētisku rīcību un nepieļauj tādas rīcības slēpšanu, noklusēšanu vai atbalstīšanu.
9. Nodarbinātais, pildot dienesta (darba) pienākumus, kā arī ārpus dienesta (darba) pienākumu izpildes laika, rīkojas tā, lai nekaitētu sev, iestādei vai valstij un nemazinātu iestādes vai valsts pārvaldes reputāciju.
10. Nodarbinātais ārpus dienesta (darba) pienākumu izpildes laika izvēlas tādu uzvedības un komunikācijas stilu un saturu, kas nerada šaubas par objektīvu un godprātīgu profesionālo pienākumu pildīšanu un iestādes kā profesionālas un atbildīgas iestādes tēlu sabiedrībā, kā arī sniedz palīdzību sabiedrībai vai cilvēkiem, kuri ir apdraudēti vai nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī.
11. Nodarbinātais darba vidi uztur kārtīgu un lietišķu un nenovieto tajā personiskās lietas, kas var izraisīt šaubas par nodarbinātā atbilstību amatam valsts pārvaldē vai radīt maldīgu, negatīvu priekšstatu par šo lietu nozīmi.
12. Nodarbinātā tiešais vadītājs sekmē profesionāla mikroklimata veidošanos struktūrvienībā – veido darba vidi, kas balstīta atklātībā, līdzdalībā, profesionalitātē, cieņpilnā un vienlīdzīgā attieksmē, nepieļaujot intrigas, favorītisma, mobinga un bosinga izpausmes.
IV Nodarbinātā tiesības un pienākumi
13. Nodarbinātajam ir tiesības:
13.1. atbilstoši profesionālajai kompetencei, lēmumu pieņemšanas procesā, argumentēti un brīvi izteikt un aizstāvēt tādu viedokli, kas ir sabiedrības interesēs, panākot iespējami lielu labumu valstij un sabiedrībai;
13.2. atteikties pildīt dotos uzdevumus, ja tie ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem;
13.3. pieprasīt no citiem nodarbinātajiem ievērot Ētikas kodeksa normas.
14. Nodarbinātajam ir pienākums:
14.1. ievērot vispārpieņemtās uzvedības normas gan dienesta (darba) pienākumu izpildes laikā, gan ārpus tā;
14.2. sekmēt labvēlīgas un profesionālas darba atmosfēras veidošanu iestādē;
14.3. dalīties ar nodarbinātajiem pieredzē par profesionāli aktuāliem jautājumiem;
14.4. dienesta (darba) pienākumu izpildes vietā un laikā ieturēt korektu, lietišķu stilu gan uzvedībā, gan izskatā.
V Nodarbinātā rīcība interešu konflikta novēršanai
15. Nodarbinātais izvairās no situācijām, kurās varētu rasties reāls, iespējams vai šķietams interešu konflikts vai korupcijai labvēlīgi apstākļi.
16. Nodarbinātajam, kurš likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē uzskatāms par valsts amatpersonu, ir atļauts pieņemt dāvanas saskaņā ar likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto.
17. Nodarbinātais neiesaistās tādās privātās aktivitātēs, kā arī atturas no tādiem blakus darbiem un amatu savienošanas, kas traucē atbildīgi un profesionāli veikt savus dienesta (darba) pienākumus, kā arī var radīt aizdomas par potenciāliem, reāliem vai šķietamiem interešu konfliktiem un mazināt sabiedrības uzticību iestādei.
18. Nodarbinātais neatsaucas uz savu amatu vai iestādi, lai īstenotu savas intereses ar dienesta (darba) pienākumu pildīšanu vai uzdevumu veikšanu nesaistītās situācijās un tādējādi gūtu kādas priekšrocības. Nodarbinātais neizmanto dienesta (darba) pienākumu izpildē gūtos kontaktus, lai iegūtu nepamatotu labvēlību vai neattaisnotus labumus savā privātajā dzīvē.
VI Nodarbinātā rīcība saskarsmē ar interešu pārstāvjiem
19. Interešu pārstāvība ir jebkāda privātpersonas tieša vai netieša saziņa savās vai citu privātpersonu interesēs ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publiska lēmuma ierosināšanu, izstrādi, pieņemšanu vai piemērošanu.
20. Nodarbinātais informē tiešo vadītāju vai iestādes priekšnieku par paredzamo tikšanos ar interešu pārstāvi, kā arī sniedz informāciju, kas saņemta no interešu pārstāvja.
21. Iestāde nodrošina atklātību gan saziņā ar interešu pārstāvjiem, gan arī sniedzot informāciju par interešu pārstāvjiem, ar kuriem notikusi saziņa, – kādu personu intereses viņi pārstāv, viņu izteiktajiem priekšlikumiem un kādā veidā tie ņemti vērā.
VII Nodarbinātā komunikācija plašsaziņas līdzekļos un sociālajos medijos
22. Nodarbinātais, saņemot uzaicinājumu kā iestādes pārstāvim uz tikšanos ar sabiedrības vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, par to informē savu tiešo vadītāju un iestādes Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļu.
23. Nodarbinātais iestādes oficiālo viedokli sociālajos medijos un plašsaziņas līdzekļos izsaka tikai ar iestādes Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas atļauju.
24. Nodarbinātais sociālajos medijos neievieto un nepublicē komentārus, informāciju, attēlus, fotogrāfijas vai video, kas ir pretrunā ar iestādes vērtībām un ētikas pamatprincipiem, liecina par vispārējās uzvedības normu pārkāpumiem vai nelojālu attieksmi pret iestādi vai valsti.
25. Nodarbinātais, lietojot sociālos medijus, izvērtē, vai tajos ievietotais saturs neaicina uz normatīvo aktu pārkāpšanu, nepauž naidu kurinošas, tostarp pret Latvijas Republiku vērstas, idejas un viedokļus. Nodarbinātais atturas no to sociālo mediju lietošanas, kuros viņa klātbūtne pati par sevi var radīt pamatu uzskatam, ka nodarbinātais personīgi atbalsta tajos paustās idejas un viedokļus.
26. Nodarbinātais pirms informācijas publicēšanas sociālajos medijos izvērtē, vai šī informācija nesatur ziņas un faktus, kas var izpaust konfidenciālu informāciju, personas datus, radīt maldīgu priekšstatu vai šaubas par tiesisku datu apstrādi.
27. Nodarbinātais neizplata pret Latvijas Republiku, valsts pārvaldi un iestādi vērstu informāciju.
28. Nodarbinātais plašsaziņas līdzekļos un sociālajos medijos nepauž izteikumus, kas objektīvi liktu šaubīties par nodarbinātā lojalitāti, pilsonisko un morāles nostāju, kā arī varētu kaitēt iestādes un tās nodarbināto reputācijai. Nodarbinātais ir personīgi atbildīgs par veiktā ieraksta, stāsta vai komentāra saturu.
29. Nodarbinātais, daloties ar ziņu vai informāciju sociālajos medijos, izvērtē, vai tā ir patiesa un uzticama, un šaubu gadījumā atturas no tās tālākas izplatīšanas. Nav atļauta apzināta viltus ziņu izplatīšana.
VIII Vadītājapienākumi
30. Iestādes struktūrvienības vadītājs, iestādes teritoriālās struktūrvienības daļas vai posteņa komandieris (turpmāk – vadītājs), sekmē profesionālas dienesta (darba) atmosfēras veidošanos struktūrvienībā, rūpējas par labvēlīga psiholoģiskā mikroklimata uzturēšanu kolektīvā un ir paraugs ētikas principu ievērošanā.
31. Vadītājs vienmēr rīkojas saskaņā ar savām pilnvarām un tām prasībām, kuras pats izvirza padotajiem.
32. Vadītājs atbalsta padoto radošu pieeju un iniciatīvu darba procesa uzlabošanai.
33. Vadītājs, lemjot jautājumus par nodarbinātā atbilstību amatam, nepieļauj jebkāda veida diskriminējošu attieksmi. Par kritēriju izmanto vienīgi nodarbinātā profesionalitāti un vēlēšanos strādāt iestādes labā.
34. Vadītājs sekmē publiskas atzinības izteikšanu nodarbinātajam par īpaši labu dienesta (darba) pienākumu pildīšanu.
IX Ētikas un uzvedības pamatprincipu izpilde un izvērtēšana
35.Ja nodarbinātajam rodas šaubas par iecerētās rīcības atbilstību Ētikas kodeksa normu prasībām, nodarbinātais var konsultēties ar augstāku amatpersonu vai ar uzticības personu ētikas jautājumos, kura ir norīkota ar iestādes rīkojumu.
36. Nodarbinātais iesniegumu ar sūdzību par iespējamo Ētikas kodeksa normu pārkāpumu iesniedz iestādes priekšniekam, informējot par to savas struktūrvienības vadītāju.
37. Nodarbinātais iesniegumā par Ētikas kodeksa normu pārkāpumu norāda:
37.1. pārkāpumā iesaistīto personu;
37.2. pārkāpuma būtību un apstākļus;
37.3. faktus, kas apstiprina pārkāpuma būtību un norādītos apstākļus.
38. Vērtēšanas komisija izskata Ētikas kodeksa normu neievērošanu un pārkāpšanu saskaņā ar iestādes priekšnieka rezolūciju.
X Noslēguma jautājumi
39. Atzīt par spēku zaudējušiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 2007. gada 12. marta iekšējos noteikumus Nr. 5 “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku ētikas kodekss”.
Saskaņots ar Iekšlietu ministriju 2023.gada 9.novembrī.
Priekšnieks pulkvedis M.Baltmanis