26.aprīlī aprit 39.gadi kopš lielākās kodolkatastrofas pasaules vēsturē Čornobiļas atomelektrostacijā, Ukrainā.
Latvija uz Čornobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbiem nosūtīja vairāk, kā 6 tūkstošus cilvēku.
No 1986.gada 8.maija uz diviem mēnešiem uz Čornobiļas AES glābšanas darbiem komandēja ārstu Valdi Zatleru (Valsts prezidents no 2007.- 2011.gg., pasaules vēsturē vienīgā valsts augstākā amatpersona, piedalījusies tehnogēnas kodolkatastrofas seku likvidēšanā).
7. maijā kara komisariāta virsnieki trīs reizes ieradās Rīgas 2.slimnīcā pēc rezerves virsnieka V.Zatlera, kuram todien bija plānotas sešas operācijas, arī mājās gaidīja pavēste ierasties kara komisariātā uz kārtējām 30 dienu mācībām armijas daļā Sužos.
V.Zatlers komandēja medicīnas vadu, pats strādāja kopā ar kareivjiem, vēlāk veica arī radiācijas līmeņa mērījumus un tos rūpīgi dokumentēja.
V.Zatlers atceras: “Pārbaudīju gan darba vietas, gan apģērbu, gan nometnes teltis. Reiz kādam karavīram starp zābaka zoles rievām bija iesprūdis mazs akmentiņš – tik radioaktīvs, ka starojuma norma pārsniedza pat tūkstoš reižu!
Ik uz soļa saskārāmies ar muļķīgu un neapdomīgu rīcību. Pēc darba skalojām no instrumentiem radioaktīvos putekļus, bet netālajā notekūdeņu bedrē radiācija veidojās tik augsta, ka tai nedrīkstēja rādīties pat tuvumā….
Cilvēkiem piedāvāja brīvprātīgi iesaistīties riskantos, dzīvībai bīstamos darbos bojātā kodolreaktora tuvumā vai mazgāt mašīnas, kas atgriezās tieši no reaktora zonas. Par saņemto lielo radiācijas devu viņus apsolīja tūlīt palaist mājās. Tie bija meli – saņemto apstarojuma devu neviens precīzi nemērīja un mājās nevienu nepalaida. Taču puišus nevarēja atrunāt, viņi brīvprātīgi gāja saņemt savu nāvējošo devu, un diemžēl tika piekrāpti…
Vienīgais, ko es, būdams mediķis, šajos apstākļos varēju darīt - dalīt puišiem zāles un ziest briljantzaļo šķīdumu uz izsitumiem. Tie radās no pavisam jaunajiem ķīmiskās aizsardzības tērpiem, kurus nedrīkstēja noģērbt vai atpogāt pat trīsdesmit grādu karstumā….
Zinājām, ka alkohols mazina radiācijas ietekmi uz organismu, tāpēc grādīgo šķidrumu lielākoties lietoja “iekšķīgi”….”
Sadzīves apstākļus kareivjiem uzlaboja tikai pēc mēneša un visus apgādāja ar individuālajiem dozimetriem.