Pēc 10 gadus ilgstoša sagatavošanas darba, atceļot cariskās Krievijas laikā pieņemtos ugunsdrošību regulējošos normatīvos aktus, 1930. gada nogalē pieņemts neatkarīgās Latvijas vēsturē pirmais Ugunsgrēku apkarošanas likums, nosakot ugunsgrēku apkarošanu Iekšlietu ministrijas Būvniecības pārvaldes kompetencē. Pārvaldē darbojās ugunsgrēku apkarošanas padome ar deviņiem locekļiem- IeM Būvniecības pārvaldes priekšnieku vai viņa vietnieku, Finanšu, Iekšlietu ministriju, Latvijas Ugunsdzēsēju savienības (LUS) pārstāvjiem un ugunsgrēku apkarošanas inspektoru.
Ugunsgrēku apkarošanas inspektora amatā darbu uzsāka Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Greble (1987 – 1941).
J.Greble dzimis 1897.g. Rīgā, beidzis pilsētas reālskolu, sācis studijas RPI, 1917.gadā beidzis Alekseja karaskolu, dienējis Rezerves Latviešu strēlnieku pulkā Tērbatā. 1918.gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijas Atsevišķajā (Studentu) rotā, piedalījies visās kaujās Kurzemē. Pēc Rīgas atbrīvošanas nozīmēts Latgales partizānu pulkā, piedalījies Latgales atbrīvošanā, paaugstināts dienesta pakāpē par virsleitnantu.
1919.gada 29.oktobrī Latgalē pie Kokarevas sādžas ar 2 ložmetēju negaidītu uguni pārsteidzis pretinieka kaujiniekus, kuri bēgot zaudēja daudz kritušos un ieroču arsenālu. 1920.g. naktī uz 12.maiju pie Zorinu sādžas ienaidnieka aizmugurē ar ložmetēju neitralizēja pretinieka artilērijas aizsardzības nodaļu, bez savu karavīru zaudējuma iegūstot trofejās 2 lielgabalus. Atvaļināts no dienesta 1922.gada 7.martā. Studējis arhitektūru LU, bijis Asfaltēšanas uzņēmuma “J.Greble” īpašnieks un vēlāk IeM Būvniecības pārvaldes ugunsgrēku apkarošanas inspektors.
Par kaujas nopelniem Latgales partizānu pulka ložmetēju rotas komandieris virsleitnants Jānis Greble 1920.gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr.198. Represēts un traģiski gājis bojā 1941.gadā.
(Pateicībā par sadarbību un atbalstu no Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja krājuma)