Kad Rīgā vēl nebija Salu tilts…
Agrāk Zaķu salā varēja nokļūt tikai ar laivām, kuģīti vai peldot. Pēkšņi ap plkst. 23.00 19.jūlijā dzīvojamajā ēkā Krastmalas ielā 27 izcēlās ugunsgrēks. Ēkas pirmā stāva sienas bija ķieģeļu, otrā- koka karkasa, apšūtas no abām pusēm ar dēļiem un pildītas ar zāģu skaidām.
Daugavas labajā krastā tajā laikā pastāvīgi dežurēja ugunsdzēsēju kuteris.
Uz ugunsgrēku no 1. PMUD (Patstāvīgā militarizētā ugunsdzēsības daļa Maskavas ielā 3) izbrauca nodaļa, ar kuteri pārcēlās uz salu un uzsāka dzēšanas darbus. Dzēšanu apgrūtināja bīdkāpņu trūkums, ko vajadzēja vest no 1. komandas ar laivu, jo kutera sūkņi padeva ūdeni šļūteņu līnijās un kuģa komplektācijā bīdkāpņu nebija.
(No ugunsdzēsības dienesta veterāna, atvaļinātā apakšpulkveža, bij. Operatīvā ugunsdzēsības štāba operatīvā dežuranta Vladislava Žerdiņa 1994.gada atmiņu pieraksta)
