Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas pieņemtais likums “Par ugunsdrošību” ievērojami paplašināja ugunsdzēsības dienestu darba lauku un funkcijas, t.sk. uzdodot veikt glābšanas darbus ūdens akvatorijās, kas agrāk ugunsdzēsēju pienākumos neietilpa.
Tā laika Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta priekšnieks, atvaļināts ģenerālis Juris Ļabis atceras:
“…traģiskais notikums 1994.gada ziemā, kad Rīgas kanālā iepretim ASV vēstniecībai noslīka puisēns - atbrauca mediķi, ugunsdzēsēji un neviens nevarēja puisēnu izglābt - izraisīja pavērsienu šai jomā. Ar līdzekļiem bija ļoti grūti, knapinājāmies, lai vispār varētu noturēt šo sistēmu. Sākām pa laiviņai pirkt, tad nāca zviedru palīdzība un palīdzība starptautiskā līmenī. Bērna bojāeja, dienesta izglābtie cilvēki upēs, ezeros un jūrā apliecināja nepieciešamību pēc iespēja ātrāk apgādāt struktūrvienības ar speciālo aprīkojumu glābšanas darbu veikšanai uz ūdens. Pirms tam cilvēku glābšana uz ūdens notika bez speciālā ekipējuma un faktiski uz ugunsdzēsēju veselības rēķina. Glābšanas aprīkojums uz ūdens un ledus ir dārgs prieks, tāpēc prioritāte bija ierīces ugunsdzēsēju personiskai drošībai, pakāpeniski veidojot ūdens glābšanas tehnisko bāzi.”
Šodien VUGD sagatavo kvalificētus ugunsdzēsējus glābējus, ar atbilstošu tehnisko aprīkojumu, pienācīgi ekipētus un spējīgus operatīvi veikt glābšanas darbus uz un zem ūdens, ledus un šo virzienu nepārtraukti attīstīta.