Ar mērķi izveidot drošības zonas, kur civiliedzīvotāji varētu meklēt patvērumu kara laikā, 1931.gadā medicīniskā dienesta ģenerālis Žoržs Senpols (FR Georges Saint-Paul (17.04.1870. - 07.04.1937.)) Francijā nodibināja "Ženēvas zonu" asociāciju (Association des Lieux de Geneve).
Drīzumā asociācijas locekļu skaits sasniedza 5000, tostarp vīrieši un sievietes ar dažādu izcelsmi, dzīves apstākļiem, uzskatiem un reliģijām. 1935.gada jūnijā asociāciju atzina Francijas parlaments.
1958.gadā Starptautiskā Ženēvas zonu asociācija kļūst par Starptautisko civilās aizsardzības organizāciju (SCAO) ar nevalstiskas organizācijas statusu ar mērķi veidot sakarus starp CA organizācijām, veikt un veicināt pētījumus par iedzīvotāju aizsardzības jautājumiem, atvieglot pieredzes apmaiņu un centienus katastrofu novēršanas, sagatavotības un iejaukšanās jomā.
Lai veicinātu un koordinētu starptautisko sadarbību civilās aizsardzības jomā, 1972.gada 1.martā SCAO dalībvalstu pārstāvji apstiprināja organizācijas Statūtus, vienlaicīgi – starptautisko Konvenciju, piešķirot SCAO starptautiskās starpvalstu organizācijas statusu. SCAO galvenais uzdevums ir mazināt stihisko nelaimju sekas miera laikā vai ieroču pielietošanas sekas militāros konfliktos Pasaulē.
Saskaņā ar SCAO 9.Ģenerālās Asamblejas lēmumu katru gadu 1.martu atzīmē kā Starptautisko civilās aizsardzības dienu, godinot CA strādājošos, aicinot cilvēkus apgūt zināšanas par drošības pasākumiem un aizsardzības prasmes, kas nepieciešamas jebkāda veida ārkārtas situācijās. CA dienas moto: “Mēs varam cerēt uz labāko tikai tik ilgi, kamēr esam apmierinoši sagatavojušies sliktākajam”.